Gvinejas karogs

Gvinejas karogs atspoguļo vēsturiskus aktus un sniedz informāciju par vietējo dabu. Simboliem un krāsām ir īpaša nozīme valsts kultūrā.

Tātad Gvinejas karogs izskatās:

Gvinejas vēstures karogs

1895. gadā Gvineja kļuva par daļu no Francijas Rietumāfrikas, savukārt 1904. gadā, beidzoties Losas salas britu pārraidei, franči bija koloniālās robežas. Francija kolonijas pastāvēšanas laikā, kurai Gvinneram atņemtas politiskās tiesības. Valsts iedzīvotājiem bija jāmaksā nodokļi, jāstrādā bez atlīdzības un jādienē armijā.

Vēlēšanu teritoriālā asambleja Gvinejā tika izveidota 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē, saskaņojot ar Francijas valdības reakciju. Pamazām mainījām nosacījumus tiem, kuri vēlas piedalīties balsojumā. 1957. gada vēlēšanas bija pieaugušie iedzīvotāji, kas dzīvoja kolonijas teritorijā.

Atsauce! Valdības padome tika izglītota ar šo, glītās varas valdību, kurā iekļuva gvinejieši.

Gvinejas Demokrātiskā partija (DPG), kuru vadīja aktieris uz otro turneju, paplašināja savas darbības jomu. Pateicoties aktīvajām propagandas metodēm, faktiski visi valsts iedzīvotāji 1958. gada referendumā iebilda pret jaunākās Francijas konstitūcijas izveidi un vēlējās atdalīties no franču biedrības.

Gvinejas Republika ieguva neatkarību 1958. gada 2. oktobrī, un 10. novembrī karogs tika atzīts par valsts oficiālo simboliku. Basis izvēlējās Francijas karogu, izlocoties no 3 vertikālām svītrām, bet krāsas mainīja uz PanFrean. Jaunākās valsts zīme ir līdzīga daudzām citām Āfrikas valstu karogiem, kas aptuveni vienā reizē ar Gvineju kļuva brīvi.

Gvinejas karoga apraksts

Audeklam ir taisnstūra forma ar proporcijām 2:3. Svītras uz Gvinejas Republikas karoga ir vienmuļa platuma un ir vertikālas: pa kreisi – sarkana, centrā – dzeltena, pa labi – zaļa. Šīs krāsas sauc par PanFrean.

Gvinejas krāsu karogs

Gvinejas Republikas karogam ir taisnstūra forma, un tas sastāv no 3 vienāda garuma un platuma vertikālām sloksnēm – nav svarīgi, kurai no tām ir personiskā krāsa. Sākot pa kreisi no labās puses, atrodas sarkanas, dzeltenas un zaļas svītras.

Nozīmē krāsas Gvinejas karogs

Sarkanajai joslai, kas atrodas uz kreisā karoga, afrikāņiem nav slikta nozīme. Simbolizē asinis, ko vietējie iedzīvotāji izlēja ilgā cīņā par savas valsts neatkarību. Neatkarīgi no šīs sarkanās lietas valsts iedzīvotājiem, jo ​​tas ir saistīts ar rūpniecības strādnieku un zemnieku darbu.

Centrā esošā josla ir nokrāsota dzeltenā krāsā, kas tiek identificēta ar daudziem republikas resursiem. Neatkarīgi no šīs krāsas atspoguļo dedzinoši karsto Āfrikas sauli, kas zināmā mērā simbolizē tautu vienlīdzību, jo vismaz daļa no monotonības sasilst no debesu spīdekļiem.

Labā josla krāsota zaļā krāsā. Savukārt iepazīstināt ar valsts veģetāciju un bagāto dabu: mežiem, savannu un citiem dabas resursiem. Bez tam zaļā krāsa darbojas kā Gvinejas labklājības un valsts zemes auglības apzīmējums.

Neatkarīgi no citas karoga krāsas iedzīvotāji ir saistīti ar republikas devīzi: "Darbaspēks. Taisnīgums. Solidaritāte".

Sarkanā, dzeltenā un zaļā krāsa visbiežāk ir redzama uz Āfrikas valstu karogiem. Krāsas tika pieņemtas un nosauktas par Panfreqani 1920. gada 13. augustā. Informācija par to ir ietverta Melnās lapas tiesību deklarācijā. Panāfrikas karogu ar iepriekš uzskaitītajām krāsām izveidoja Markuss Gārvijs, kurš ir Āfrikas kopienu līgas dibinātājs.

Nespecializēta informācija par Gvineju